Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: vertiginā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
vertiginō
|
vertiginor
|
vertiginem
|
vertiginer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
vertiginas
|
vertigināris
|
vertigines
|
vertiginēris
|
vertiginā
|
vertiginare
|
| 3 p.
|
vertiginat
|
vertiginātur
|
vertiginet
|
vertiginētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
vertigināmus
|
vertigināmur
|
vertiginēmus
|
vertiginēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
vertiginātis
|
vertigināmini
|
vertiginētis
|
vertiginēmini
|
vertigināte
|
vertiginamini
|
| 3 p.
|
vertiginant
|
vertiginantur
|
vertiginent
|
vertiginentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
vertiginābam
|
vertiginābar
|
vertiginārem
|
vertiginārer
|
| 2 p.
|
vertiginābas
|
vertiginabāris
|
vertigināres
|
vertiginarēris
|
| 3 p.
|
vertiginābat
|
vertiginabātur
|
vertigināret
|
vertiginarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
vertiginabāmus
|
vertiginabāmur
|
vertiginarēmus
|
vertiginarēmur
|
| 2 p.
|
vertiginabātis
|
vertiginabamini
|
vertiginarētis
|
vertiginarēmini
|
| 3 p.
|
vertiginābant
|
vertiginabantur
|
vertiginarent
|
vertiginarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
vertiginābo
|
vertiginabor
|
—
|
| 2 p.
|
vertiginābis
|
vertiginaberis
|
vertigināto
|
| 3 p.
|
vertiginābit
|
vertiginabitur
|
vertigināto
|
| Plur.
|
1 p.
|
vertiginabimus
|
vertiginabimur
|
—
|
| 2 p.
|
vertiginabitis
|
vertiginabimini
|
vertiginatōte
|
| 3 p.
|
vertiginabuntur
|
vertiginanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
vertigināre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
vertigināri
|
| Participium praesentis actīvi
|
vertigināns
|
| Gerundium
|
vertiginandī
|
| Gerundivum
|
vertiginandus, -a, -um
|
Основа перфекта: vertigināv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
vertigināvī
|
vertigināverim
|
vertigināveram
|
vertigināvissem
|
vertigināverō
|
| 2 p.
|
vertigināvisti
|
vertigināveris
|
vertigināveras
|
vertigināvisses
|
vertigināveris
|
| 3 p.
|
vertigināvit
|
vertigināverit
|
vertigināverat
|
vertigināvisset
|
vertigināverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
vertigināvimus
|
vertigināverimus
|
vertigināverāmus
|
vertigināvissēmus
|
vertigināverimus
|
| 2 p.
|
vertigināvistis
|
vertigināveritis
|
vertigināverātis
|
vertigināvissētis
|
vertigināveritis
|
| 3 p.
|
vertigināvērunt
|
vertigināverint
|
vertigināverant
|
vertigināvissent
|
vertigināverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
vertigināvisse
|
Основа супина: vertigināt-
| Participium perfecti passivi
|
vertiginātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
vertiginātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
vertiginātum
|
| Supinum II
|
vertiginātū
|
vertigino
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- [vertigo] вращаться, поворачиваться Tert ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
Этимология
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания