Словарь:statumino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: statūminā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	statūminō	statūminor	statūminem	statūminer	—	—
	2 p.	statūminas	statūmināris	statūmines	statūminēris	statūminā	statūminare
	3 p.	statūminat	statūminātur	statūminet	statūminētur	—	—
Plur.	1 p.	statūmināmus	statūmināmur	statūminēmus	statūminēmur	—	—
	2 p.	statūminātis	statūmināmini	statūminētis	statūminēmini	statūmināte	statūminamini
	3 p.	statūminant	statūminantur	statūminent	statūminentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	statūminābam	statūminābar	statūminārem	statūminārer
	2 p.	statūminābas	statūminabāris	statūmināres	statūminarēris
	3 p.	statūminābat	statūminabātur	statūmināret	statūminarētur
Plur.	1 p.	statūminabāmus	statūminabāmur	statūminarēmus	statūminarēmur
	2 p.	statūminabātis	statūminabamini	statūminarētis	statūminarēmini
	3 p.	statūminābant	statūminabantur	statūminarent	statūminarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	statūminābo	statūminabor	—
	2 p.	statūminābis	statūminaberis	statūmināto
	3 p.	statūminābit	statūminabitur	statūmināto
Plur.	1 p.	statūminabimus	statūminabimur	—
	2 p.	statūminabitis	statūminabimini	statūminatōte
	3 p.	statūminabuntur	statūminanto

Infīnitivus praesentis actīvi	statūmināre
Infīnitivus praesentis passīvi	statūmināri
Participium praesentis actīvi	statūmināns
Gerundium	statūminandī
Gerundivum	statūminandus, -a, -um

sta-tū-mi-no

Глагол, первое спряжение. Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. подпирать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

statumino
уменьш.-ласк. формы: staticulum, statunculum пр. существительные: statua, statuaria, statuarius, statumen, statuminatio, statutio, statutum прилагательные: statuarius глаголы: statuo, statumino

Этимология

Происходит от statūmen (gen. statūminis) «подпора, устой», далее из statuere «ставить», далее из statum, супина глагола sistere «ставить, помещать; возводить», далее из stāre «стоять», далее из праиндоевр.| *sta- «стоять»