Словарь:remano

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: remānā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	remānō	remānor	remānem	remāner	—	—
	2 p.	remānas	remānāris	remānes	remānēris	remānā	remānare
	3 p.	remānat	remānātur	remānet	remānētur	—	—
Plur.	1 p.	remānāmus	remānāmur	remānēmus	remānēmur	—	—
	2 p.	remānātis	remānāmini	remānētis	remānēmini	remānāte	remānamini
	3 p.	remānant	remānantur	remānent	remānentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	remānābam	remānābar	remānārem	remānārer
	2 p.	remānābas	remānabāris	remānāres	remānarēris
	3 p.	remānābat	remānabātur	remānāret	remānarētur
Plur.	1 p.	remānabāmus	remānabāmur	remānarēmus	remānarēmur
	2 p.	remānabātis	remānabamini	remānarētis	remānarēmini
	3 p.	remānābant	remānabantur	remānarent	remānarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	remānābo	remānabor	—
	2 p.	remānābis	remānaberis	remānāto
	3 p.	remānābit	remānabitur	remānāto
Plur.	1 p.	remānabimus	remānabimur	—
	2 p.	remānabitis	remānabimini	remānatōte
	3 p.	remānabuntur	remānanto

Infīnitivus praesentis actīvi	remānāre
Infīnitivus praesentis passīvi	remānāri
Participium praesentis actīvi	remānāns
Gerundium	remānandī
Gerundivum	remānandus, -a, -um

remāno

Глагол, первое спряжение. Приставка: re-[-]][-]]; корень: -man-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. течь назад ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
глаголы: mano

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:remanare