Словарь:maturo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: matūrā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	matūrō	matūror	matūrem	matūrer	—	—
	2 p.	matūras	matūrāris	matūres	matūrēris	matūrā	matūrare
	3 p.	matūrat	matūrātur	matūret	matūrētur	—	—
Plur.	1 p.	matūrāmus	matūrāmur	matūrēmus	matūrēmur	—	—
	2 p.	matūrātis	matūrāmini	matūrētis	matūrēmini	matūrāte	matūramini
	3 p.	matūrant	matūrantur	matūrent	matūrentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	matūrābam	matūrābar	matūrārem	matūrārer
	2 p.	matūrābas	matūrabāris	matūrāres	matūrarēris
	3 p.	matūrābat	matūrabātur	matūrāret	matūrarētur
Plur.	1 p.	matūrabāmus	matūrabāmur	matūrarēmus	matūrarēmur
	2 p.	matūrabātis	matūrabamini	matūrarētis	matūrarēmini
	3 p.	matūrābant	matūrabantur	matūrarent	matūrarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	matūrābo	matūrabor	—
	2 p.	matūrābis	matūraberis	matūrāto
	3 p.	matūrābit	matūrabitur	matūrāto
Plur.	1 p.	matūrabimus	matūrabimur	—
	2 p.	matūrabitis	matūrabimini	matūratōte
	3 p.	matūrabuntur	matūranto

Infīnitivus praesentis actīvi	matūrāre
Infīnitivus praesentis passīvi	matūrāri
Participium praesentis actīvi	matūrāns
Gerundium	matūrandī
Gerundivum	matūrandus, -a, -um

Основа перфекта: matūrāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	matūrāvī	matūrāverim	matūrāveram	matūrāvissem	matūrāverō
	2 p.	matūrāvisti	matūrāveris	matūrāveras	matūrāvisses	matūrāveris
	3 p.	matūrāvit	matūrāverit	matūrāverat	matūrāvisset	matūrāverit
Pl.	1 p.	matūrāvimus	matūrāverimus	matūrāverāmus	matūrāvissēmus	matūrāverimus
	2 p.	matūrāvistis	matūrāveritis	matūrāverātis	matūrāvissētis	matūrāveritis
	3 p.	matūrāvērunt	matūrāverint	matūrāverant	matūrāvissent	matūrāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	matūrāvisse

Основа супина: matūrāt-

Participium perfecti passivi	matūrātus, -a, -um
Participium futuri activi	matūrātūrus, -a, -um
Supinum I	matūrātum
Supinum II	matūrātū

maturo

Глагол, первое спряжение. Корень: -matur-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. спешить, торопиться ◆ Caesari cum id nuntiatum esset, eos per provinciam nostram iter facere conari, maturat ab urbe proficisci et quam maximis potest itineribus in Galliam ulteriorem contendit et ad Genavam pervenit.
   При известии о том, что гельветы пытаются идти через нашу Провинцию, Цезарь ускорил свой отъезд из Рима, двинулся самым скорым маршем в Дальнюю Галлию и прибыл в Генаву. Гай Юлий Цезарь, «Commentarii de bello Gallico»

Родственные слова

Ближайшее родство
прилагательные: maturus глаголы: admaturo

Этимология

Происходит от ??