Словарь:mansito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: mānsitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	mānsitō	mānsitor	mānsitem	mānsiter	—	—
	2 p.	mānsitas	mānsitāris	mānsites	mānsitēris	mānsitā	mānsitare
	3 p.	mānsitat	mānsitātur	mānsitet	mānsitētur	—	—
Plur.	1 p.	mānsitāmus	mānsitāmur	mānsitēmus	mānsitēmur	—	—
	2 p.	mānsitātis	mānsitāmini	mānsitētis	mānsitēmini	mānsitāte	mānsitamini
	3 p.	mānsitant	mānsitantur	mānsitent	mānsitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	mānsitābam	mānsitābar	mānsitārem	mānsitārer
	2 p.	mānsitābas	mānsitabāris	mānsitāres	mānsitarēris
	3 p.	mānsitābat	mānsitabātur	mānsitāret	mānsitarētur
Plur.	1 p.	mānsitabāmus	mānsitabāmur	mānsitarēmus	mānsitarēmur
	2 p.	mānsitabātis	mānsitabamini	mānsitarētis	mānsitarēmini
	3 p.	mānsitābant	mānsitabantur	mānsitarent	mānsitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	mānsitābo	mānsitabor	—
	2 p.	mānsitābis	mānsitaberis	mānsitāto
	3 p.	mānsitābit	mānsitabitur	mānsitāto
Plur.	1 p.	mānsitabimus	mānsitabimur	—
	2 p.	mānsitabitis	mānsitabimini	mānsitatōte
	3 p.	mānsitabuntur	mānsitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	mānsitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	mānsitāri
Participium praesentis actīvi	mānsitāns
Gerundium	mānsitandī
Gerundivum	mānsitandus, -a, -um

Основа перфекта: mānsitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	mānsitāvī	mānsitāverim	mānsitāveram	mānsitāvissem	mānsitāverō
	2 p.	mānsitāvisti	mānsitāveris	mānsitāveras	mānsitāvisses	mānsitāveris
	3 p.	mānsitāvit	mānsitāverit	mānsitāverat	mānsitāvisset	mānsitāverit
Pl.	1 p.	mānsitāvimus	mānsitāverimus	mānsitāverāmus	mānsitāvissēmus	mānsitāverimus
	2 p.	mānsitāvistis	mānsitāveritis	mānsitāverātis	mānsitāvissētis	mānsitāveritis
	3 p.	mānsitāvērunt	mānsitāverint	mānsitāverant	mānsitāvissent	mānsitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	mānsitāvisse

Основа супина: mānsitāt-

Participium perfecti passivi	mānsitātus, -a, -um
Participium futuri activi	mānsitātūrus, -a, -um
Supinum I	mānsitātum
Supinum II	mānsitātū

mān-si-to

Глагол, первое спряжение. Корень: -man-; суффиксы: -s-it-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. оставаться, проживать, жить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
глаголы: maneo

Этимология

Происходит от праиндоевр.| *men- «оставаться»..