Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: flammigā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
flammigō
|
flammigor
|
flammigem
|
flammiger
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
flammigas
|
flammigāris
|
flammiges
|
flammigēris
|
flammigā
|
flammigare
|
| 3 p.
|
flammigat
|
flammigātur
|
flammiget
|
flammigētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
flammigāmus
|
flammigāmur
|
flammigēmus
|
flammigēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
flammigātis
|
flammigāmini
|
flammigētis
|
flammigēmini
|
flammigāte
|
flammigamini
|
| 3 p.
|
flammigant
|
flammigantur
|
flammigent
|
flammigentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
flammigābam
|
flammigābar
|
flammigārem
|
flammigārer
|
| 2 p.
|
flammigābas
|
flammigabāris
|
flammigāres
|
flammigarēris
|
| 3 p.
|
flammigābat
|
flammigabātur
|
flammigāret
|
flammigarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
flammigabāmus
|
flammigabāmur
|
flammigarēmus
|
flammigarēmur
|
| 2 p.
|
flammigabātis
|
flammigabamini
|
flammigarētis
|
flammigarēmini
|
| 3 p.
|
flammigābant
|
flammigabantur
|
flammigarent
|
flammigarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
flammigābo
|
flammigabor
|
—
|
| 2 p.
|
flammigābis
|
flammigaberis
|
flammigāto
|
| 3 p.
|
flammigābit
|
flammigabitur
|
flammigāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
flammigabimus
|
flammigabimur
|
—
|
| 2 p.
|
flammigabitis
|
flammigabimini
|
flammigatōte
|
| 3 p.
|
flammigabuntur
|
flammiganto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
flammigāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
flammigāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
flammigāns
|
| Gerundium
|
flammigandī
|
| Gerundivum
|
flammigandus, -a, -um
|
Основа перфекта: flammigāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
flammigāvī
|
flammigāverim
|
flammigāveram
|
flammigāvissem
|
flammigāverō
|
| 2 p.
|
flammigāvisti
|
flammigāveris
|
flammigāveras
|
flammigāvisses
|
flammigāveris
|
| 3 p.
|
flammigāvit
|
flammigāverit
|
flammigāverat
|
flammigāvisset
|
flammigāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
flammigāvimus
|
flammigāverimus
|
flammigāverāmus
|
flammigāvissēmus
|
flammigāverimus
|
| 2 p.
|
flammigāvistis
|
flammigāveritis
|
flammigāverātis
|
flammigāvissētis
|
flammigāveritis
|
| 3 p.
|
flammigāvērunt
|
flammigāverint
|
flammigāverant
|
flammigāvissent
|
flammigāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
flammigāvisse
|
Основа супина: flammigāt-
| Participium perfecti passivi
|
flammigātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
flammigātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
flammigātum
|
| Supinum II
|
flammigātū
|
flammigo
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- [flamma + ago]выбрасывать (извергать) пламя AG. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
Этимология
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания