Материал из энциклопедии Руниверсалис
Латинский
Морфологические и синтаксические свойства
Основа инфекта: depurgā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
depurgō
|
depurgor
|
depurgem
|
depurger
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
depurgas
|
depurgāris
|
depurges
|
depurgēris
|
depurgā
|
depurgare
|
| 3 p.
|
depurgat
|
depurgātur
|
depurget
|
depurgētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
depurgāmus
|
depurgāmur
|
depurgēmus
|
depurgēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
depurgātis
|
depurgāmini
|
depurgētis
|
depurgēmini
|
depurgāte
|
depurgamini
|
| 3 p.
|
depurgant
|
depurgantur
|
depurgent
|
depurgentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
depurgābam
|
depurgābar
|
depurgārem
|
depurgārer
|
| 2 p.
|
depurgābas
|
depurgabāris
|
depurgāres
|
depurgarēris
|
| 3 p.
|
depurgābat
|
depurgabātur
|
depurgāret
|
depurgarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
depurgabāmus
|
depurgabāmur
|
depurgarēmus
|
depurgarēmur
|
| 2 p.
|
depurgabātis
|
depurgabamini
|
depurgarētis
|
depurgarēmini
|
| 3 p.
|
depurgābant
|
depurgabantur
|
depurgarent
|
depurgarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
depurgābo
|
depurgabor
|
—
|
| 2 p.
|
depurgābis
|
depurgaberis
|
depurgāto
|
| 3 p.
|
depurgābit
|
depurgabitur
|
depurgāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
depurgabimus
|
depurgabimur
|
—
|
| 2 p.
|
depurgabitis
|
depurgabimini
|
depurgatōte
|
| 3 p.
|
depurgabuntur
|
depurganto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
depurgāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
depurgāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
depurgāns
|
| Gerundium
|
depurgandī
|
| Gerundivum
|
depurgandus, -a, -um
|
Основа перфекта: depurgāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
depurgāvī
|
depurgāverim
|
depurgāveram
|
depurgāvissem
|
depurgāverō
|
| 2 p.
|
depurgāvisti
|
depurgāveris
|
depurgāveras
|
depurgāvisses
|
depurgāveris
|
| 3 p.
|
depurgāvit
|
depurgāverit
|
depurgāverat
|
depurgāvisset
|
depurgāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
depurgāvimus
|
depurgāverimus
|
depurgāverāmus
|
depurgāvissēmus
|
depurgāverimus
|
| 2 p.
|
depurgāvistis
|
depurgāveritis
|
depurgāverātis
|
depurgāvissētis
|
depurgāveritis
|
| 3 p.
|
depurgāvērunt
|
depurgāverint
|
depurgāverant
|
depurgāvissent
|
depurgāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
depurgāvisse
|
Основа супина: depurgāt-
| Participium perfecti passivi
|
depurgātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
depurgātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
depurgātum
|
| Supinum II
|
depurgātū
|
depurgo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: de-[-]][-]]; корень: --.
Произношение
Семантические свойства
Значение
- чистить (pisces Pl); очищать (terram ab herbis Cato); прочищать (potionibus, sc. alvum Vtr) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Синонимы
Антонимы
Гиперонимы
Гипонимы
Родственные слова
Этимология
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания