Словарь:assolo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: assolā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	assolō	assolor	assolem	assoler	—	—
	2 p.	assolas	assolāris	assoles	assolēris	assolā	assolare
	3 p.	assolat	assolātur	assolet	assolētur	—	—
Plur.	1 p.	assolāmus	assolāmur	assolēmus	assolēmur	—	—
	2 p.	assolātis	assolāmini	assolētis	assolēmini	assolāte	assolamini
	3 p.	assolant	assolantur	assolent	assolentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	assolābam	assolābar	assolārem	assolārer
	2 p.	assolābas	assolabāris	assolāres	assolarēris
	3 p.	assolābat	assolabātur	assolāret	assolarētur
Plur.	1 p.	assolabāmus	assolabāmur	assolarēmus	assolarēmur
	2 p.	assolabātis	assolabamini	assolarētis	assolarēmini
	3 p.	assolābant	assolabantur	assolarent	assolarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	assolābo	assolabor	—
	2 p.	assolābis	assolaberis	assolāto
	3 p.	assolābit	assolabitur	assolāto
Plur.	1 p.	assolabimus	assolabimur	—
	2 p.	assolabitis	assolabimini	assolatōte
	3 p.	assolabuntur	assolanto

Infīnitivus praesentis actīvi	assolāre
Infīnitivus praesentis passīvi	assolāri
Participium praesentis actīvi	assolāns
Gerundium	assolandī
Gerundivum	assolandus, -a, -um

Основа перфекта: assolāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	assolāvī	assolāverim	assolāveram	assolāvissem	assolāverō
	2 p.	assolāvisti	assolāveris	assolāveras	assolāvisses	assolāveris
	3 p.	assolāvit	assolāverit	assolāverat	assolāvisset	assolāverit
Pl.	1 p.	assolāvimus	assolāverimus	assolāverāmus	assolāvissēmus	assolāverimus
	2 p.	assolāvistis	assolāveritis	assolāverātis	assolāvissētis	assolāveritis
	3 p.	assolāvērunt	assolāverint	assolāverant	assolāvissent	assolāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	assolāvisse

as-so-lo

Глагол, первое спряжение. Приставка: as-[-]][-]]; корень: -sol-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. низвергать, разрушать, уничтожать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: solum

Этимология

Происходит от Шаблон:Этимология:assolare