Словарь:appellito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: appellitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	appellitō	appellitor	appellitem	appelliter	—	—
	2 p.	appellitas	appellitāris	appellites	appellitēris	appellitā	appellitare
	3 p.	appellitat	appellitātur	appellitet	appellitētur	—	—
Plur.	1 p.	appellitāmus	appellitāmur	appellitēmus	appellitēmur	—	—
	2 p.	appellitātis	appellitāmini	appellitētis	appellitēmini	appellitāte	appellitamini
	3 p.	appellitant	appellitantur	appellitent	appellitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	appellitābam	appellitābar	appellitārem	appellitārer
	2 p.	appellitābas	appellitabāris	appellitāres	appellitarēris
	3 p.	appellitābat	appellitabātur	appellitāret	appellitarētur
Plur.	1 p.	appellitabāmus	appellitabāmur	appellitarēmus	appellitarēmur
	2 p.	appellitabātis	appellitabamini	appellitarētis	appellitarēmini
	3 p.	appellitābant	appellitabantur	appellitarent	appellitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	appellitābo	appellitabor	—
	2 p.	appellitābis	appellitaberis	appellitāto
	3 p.	appellitābit	appellitabitur	appellitāto
Plur.	1 p.	appellitabimus	appellitabimur	—
	2 p.	appellitabitis	appellitabimini	appellitatōte
	3 p.	appellitabuntur	appellitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	appellitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	appellitāri
Participium praesentis actīvi	appellitāns
Gerundium	appellitandī
Gerundivum	appellitandus, -a, -um

Основа перфекта: appellitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	appellitāvī	appellitāverim	appellitāveram	appellitāvissem	appellitāverō
	2 p.	appellitāvisti	appellitāveris	appellitāveras	appellitāvisses	appellitāveris
	3 p.	appellitāvit	appellitāverit	appellitāverat	appellitāvisset	appellitāverit
Pl.	1 p.	appellitāvimus	appellitāverimus	appellitāverāmus	appellitāvissēmus	appellitāverimus
	2 p.	appellitāvistis	appellitāveritis	appellitāverātis	appellitāvissētis	appellitāveritis
	3 p.	appellitāvērunt	appellitāverint	appellitāverant	appellitāvissent	appellitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	appellitāvisse

Основа супина: appellitāt-

Participium perfecti passivi	appellitātus, -a, -um
Participium futuri activi	appellitātūrus, -a, -um
Supinum I	appellitātum
Supinum II	appellitātū

appellito

Глагол, первое спряжение. Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [frequ. к appello I]обычно именовать, называть (aliquem sic AG): Caellum appellitatum a Caele Vibenna T (холм) Целий назывался (так) по имени Цела Вибенны. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??